Čīles araukārija
Araucaria araucana
- Nosaukums (latīniski)
- Araucaria araucana
- Nosaukums (latviski)
- Čīles araukārija
- Tautas nosaukums
- Nodalījums
- gymnospermae (kailsēkļi)
- Dzimta
- Araucariaceae (araukāriju dzimta)
- Ģints
- Araucaria (araukārija)
- Suga
- araucana
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Nacionālais botāniskais dārzs (LV)
- Lapu krāsa
- zaļa
- Augšanas forma
- koks
- Biotops
- kalns, mežs
- Dabas zonas
- , mūžzaļo cietlapju meži un krūmāji, sezonāli mitrie meži
- Izplatība
- Dienvidamerika
- Auga pielietojums
- dekoratīvs augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izplatība. Araucaria araucana savvaļā aug Dienvidamerikā, Čīlē un Argentīnā tropu mežos, kalnos, to nogāzēs, klinšainos līdzenumos, 1000m v.j.l.
Morfoloģija. Mūžzaļš, daudzgadīgs, lēni augošs skujkoks, kurš telpās izaug 2-4 metru augstumā. Gaiši zaļās, gludās, spīdīgās, trīsstūrlapu skujas blīvi sakārtotas, pārsedzot viena otru, 3-4 cm garas, pie pamatnes 1-3 cm platas, ar asu galu un asām malām. Zari spēcīgi, noturīgi. Stumbrs ar brūnu mizu. Telpās zied reti.
Ekoloģija. Aug mēreni siltās un vēsās telpās. Vajadzīga gaiša un saulaina telpa. Ziemas mēnešos, kad pietrūkst gaismas, labāk aug vēsās telpās, kurās temperatūra ir 10-12◦C. Stāda dažādās nedaudz skābās līdz neitrālās, pasmagās augsnēs, kurām laba drenāža. Necieš lieku slapjumu sakņu daļā. Pavairo ar sēklām.
Nozīme. Telpās audzē kā dekoratīvu skujkoku, kurš piemērots vēsām, gaišām un labi vēdināmām vietām.
