Izplatība. Aristolochia elegans savvaļā aug Dienvidamerikā, Brazīlijā mitros tropu mežos.
Morfoloģija. Mūžzaļa, daudzgadīga 3-5 m gara liāna ar koši zaļām, apaļi sirdsveida, gludām, līdz 10 cm garām un 5-7 cm platām lapām. Attālums starp lapu mezgliem samērā liels. Stumbri nav blīvi lapoti. Lapu žāklēs pa vienam izvietoti uzpūsti, 7-8 cm lieli, zaļgandzelteni ziedi ar purpurbrūniem lāsumiem. Telpās zied vasarā katru gadu. Sēklas neveido. Visas daļas augam ar īpatnēju smaržu.
Ekoloģija. Visu gadu aug gaišā, saulainā un siltā vietā. Stāda irdenā, viegli skābā līdz neitrālā, trūdvielām bagātā augsnē ar labu caurlaidību. Bagātīgi laista. Nedrīkst iekaltēt. Pacieš sausu gaisu. Katru gadu nepārstāda. Pavairo ar sēklām un lapainiem spraudeņiem. Reti bojā tīklērces.
Nozīme. Telpās audzē kā dekoratīvus lapu un ziedu augus gan stādītus atsevišķos, iekarināmos podos, gan pie piestiprinātus pie vertikālas konstrukcijas.