Izplatība. Aristolochia fimbriata savvaļā sastopama Dienvidamerikā, Paragvajā, Argentīnā un Brazīlijā mitros tropu mežos.
Morfoloģija. Daudzgadīga, mūžzaļa, 1-3 m gara, kāpelējoša un vijīga liāna. Gaiši zaļi stumbri. Gaiši zaļas, apaļas, 4-6 cm lielas lapas, kurām dzīslojums apkārt iekrāsots baltā krāsā. Telpās zied ar uzpūstiem brūniem ziediem, uz kuru malām ir īsas bārkstis. Ziedi veidojas uz jaunajiem dzinumiem. Zied visu gadu. Auga lapām, saknei, stumbriem un ziediem īpatnēja smarža. Sēklas neattīstās.
Ekoloģija. Aug siltā un gaišā, no saules stariem aizsargātā vietā. Labi jūtas sausā un mitrā gaisā. Audzē irdenā, trūdvielām bagātā augsnē ar vāji skābu līdz neitrālu reakciju. Nav jāpārstāda katru gadu. Augšanas periodā laista bagātīgi. Pavairo ar lapainiem spraudeņiem. Tikpat kā nav kaitēkļu.
Nozīme. Telpās audzē kā dekoratīvus lapu un ziedu vīteņaugus atsevišķos iekarināmos podos un piestiprinātus pie vertikālas konstrukcijas.