Pilienu beloperone
Beloperone guttata
- Nosaukums (latīniski)
- Beloperone guttata
- Nosaukums (latviski)
- Pilienu beloperone
- Tautas nosaukums
- Nodalījums
- angiospermae (segsēkļi)
- Dzimta
- Acanthaceae (akantu dzimta)
- Ģints
- Beloperone (beloperone)
- Suga
- guttata
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Nacionālais botāniskais dārzs (LV), Tallinas botāniskais dārzs
- Ziedu krāsa
- balta
- Lapu krāsa
- zaļa
- Augšanas forma
- lakstaugs
- Biotops
- kalns, mežs
- Dabas zonas
- , pastāvīgi mitrie mūžzaļie meži
- Indīgums
- nav indīgs
- Izplatība
- Ziemeļamerika
- Auga pielietojums
- dekoratīvs augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izplatība. Beloperone guttata savvaļā sastopama Ziemeļamerikā, Meksikā tropu zonas kalnos 1200 m v.j.l.
Morfoloģija. Daudzgadīgs, mūžzaļš, 1 m augsts puskrūms, bagātīgi zarots. Lapas olveida 2,5-6,0 cm garas, mīkstas, pelēkzaļas. Ziedkopa 10-20 cm gara, nokarena vārpa ar brūnsarkanām seglapām un baltiem, nelieliem ziediem. Sakne bārkšveida, bagātīga. Zied no pavasara līdz rudenim. Sēklas nenogatavojas.
Ekoloģija. Aug gaišā, saulainā un siltā vietā. Ziemas mēnešos gaisa temperatūra nedrīkst būt zemāka par 16◦C. Necieš lieku slapjumu augsnē. Stāda viegli skābā, irdenā, trūdvielām bagātā, ūdens un gaisa caurlaidīgā substrātā. Pavairo ar lapainiem galotnes spraudeņiem, kurus sprauž martā, aprīlī. Var pavairot arī ar daudzgadīga cera dalīšanu. Ļoti cieš no baltblusiņām.
Nozīme. Telpās audzē kā dekoratīvu ziedaugu atsevišķos lielos podos. Lai nokarenās ziedu vārpas saglabātu dekorativitāti, ieteicams audzēt iekarināmos, lēzenos traukos.
