Izcelsme. Šķirne radīta Vācijā 1980. gadā.
Morfoloģija. Šī parastā kadiķa šķirne ir kolonveida, ar stāvu stumbru, blīvu vainagu, smailu galotni. Nepārsniedz 3 m garumu un 0,5 m platumu. Zari taisni, biezi. Miza pelēkbrūna, lobās. Skujas adatveida, pa trim mieturos, asas, vasarā zeltaini dzeltenas, ziemā – dzeltenbrūnas. Augi divmāju, sievišķie īpatņi veido zilas čiekurogas, ja vien tuvumā ir piemērots apputeksnētājs.
Ekoloģija. Viegli kopjama, mazprasīga šķirne. Vislabāk aug pietiekami mitrās smilšainās un kaļķakmens augsnēs. Slikti panes augsnes sablīvēšanos. Labos apstākļos 10 gadu vecumā sasniedz 0,9-2,10 m augstumu. Pacieš nelielu noēnojumu, vēlams pasargāt no agrā pavasara saules. Vasarā augot saulainā vietā, skuju dekoratīvā krāsa ir izteiktāka. Apgriešana nav nepieciešama. Pārziemo teicami, taču smags, slapjš sniegs var izplest vertikāli augošos zarus uz sāniem; lai to novērstu, augu var aptīt ar auklu vai stiepli.
Nozīme. Piemērots akmeņdārziem (spēj augt arī seklā augsnē), jauktiem dekoratīvajiem stādījumiem kopā ar augiem, kuri izceļ tā skuju zeltaino krāsu.