Sandersona ceropēgija
Ceropegia sandersonii
- Nosaukums (latīniski)
- Ceropegia sandersonii
- Nosaukums (latviski)
- Sandersona ceropēgija
- Tautas nosaukums
- Nodalījums
- angiospermae (segsēkļi)
- Dzimta
- Asclepiadaceae (asklēpiju dzimta)
- Ģints
- Ceropegia (ceropēgija)
- Suga
- sandersonii
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Nacionālais botāniskais dārzs (LV), Latvijas Universitātes botāniskais dārzs, Tallinas botāniskais dārzs
- Ziedu krāsa
- raiba
- Lapu krāsa
- zaļa
- Augšanas forma
- vīteņaugs
- Biotops
- kalns, mežs, piekraste
- Dabas zonas
- savannas un skrajmeži, sezonāli mitrie meži
- Indīgums
- nav indīgs
- Izplatība
- Āfrika
- Auga pielietojums
- dekoratīvs augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izplatība. Ceropegia sandersonii savvaļā aug Dienvidāfrikā, Mozambikā, Transvālā un Natālā sausās, akmeņainās augsnēs klintīs, līdzenumos, nogāzēs un kalnos.
Morfoloģija. Mūžzaļš, daudzgadīgs 2-4 m garš stumbra sukulents ar gaiši zilganzaļiem dzinumiem, kuri var būt kāpelējoši, vijoši un nokareni. Stumbri 4-6 mm resni, starp lapu mezgliem 6-20 cm attālums. Lapas sirdsveida vai olveida 4-5 cm garumā un 3-4 cm platumā, biezas, apakšā izdalās vidusdzīsla. Bārkšveida sakne. Telpās zied ar izpletņa formas ziediem, kuri virspusē ir bālgani ar gaiši zaļiem punktiem, bet apakšā daudz sīku, īsu bārkstiņu.
Ekoloģija. Aug gaišā un saulainā vietā. Visu gadu vajadzīgs siltums. Labi pacieš sausu gaisu. Necieš lieku ūdens daudzumu saknēs un sastāvējušu gaisu. Stāda irdenā, labi drenētā, pasmagā augsnē, kurās maz trūdvielu. Pavairo ar stumbra spraudeņiem, kurus sprauž istabas temperatūrā, gaismā, mitrā kūdrā, bez polietilēna plēves seguma. Pēc apgriešanas labi ataug. Bojā bruņutis.
Nozīme. Telpās audzē kā dekoratīvu lapu un ziedu augu atsevišķos, iekarināmos podos. Var audzēt arī pie stiprinātus pie vertikālas sienas. Vasarās var izmantot kopā ar citiem sukulentiem stādītus balkonkastēs.
