Vuda ceropēgija
Ceropegia woodii
- Nosaukums (latīniski)
- Ceropegia woodii
- Nosaukums (latviski)
- Vuda ceropēgija
- Tautas nosaukums
- Nodalījums
- angiospermae (segsēkļi)
- Dzimta
- Asclepiadaceae (asklēpiju dzimta)
- Ģints
- Ceropegia (ceropēgija)
- Suga
- woodii
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Nacionālais botāniskais dārzs (LV), Latvijas Universitātes botāniskais dārzs, Tallinas botāniskais dārzs
- Ziedu krāsa
- raiba
- Lapu krāsa
- raiba
- Augšanas forma
- vīteņaugs
- Biotops
- kalns, mežs, piekraste
- Dabas zonas
- , savannas un skrajmeži, sezonāli mitrie meži
- Indīgums
- nav indīgs
- Izplatība
- Āfrika
- Auga pielietojums
- dekoratīvs augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izplatība. Ceropegia woodii savvaļā aug Dienvidāfrikā, Natālā tropu rajonos sausās nogāzēs, krūmājos, akmeņainās nogāzēs un līdzenumos.
Morfoloģija. Mūžzaļš, daudzgadīgs 2-4 metrus garš sukulents ar diegveida dzinumiem, uz kuriem reti izvietotas biezas, sirdsveida, 2 cm garas un 1,5 cm platas lapas, kuru apakšpuse ir gaiši zaļa, bet virspuse olīvzaļa ar marmorkrāsas plankumiem. Pie vecākiem dzinumiem veidojas bumbuļi, kurus var izmantot auga pavairošanā. Ziedi nelieli, sarkanbrūni, iekšpusē ar sīkām bārkstīm. Telpās zied vasarā.
Ekoloģija. Aug gaišā un saulainā vietā. Gaisa temperatūra visu gadu nedrīkst būt zemāka par 15◦C. Necieš caurvēju un lieku slapjumu augsnē. Stāda viegli skābā līdz neitrālā, labi drenētā augsnē, kurā maz trūdvielu. Pavairo ar vairbumbuļiem.
Nozīme. Telpās audzē kā dekoratīvus ziedošus sukulentus, kuri ar saviem nokareniem dzinumiem vislabāk izskatās iekarināmos, atsevišķos podos. Vasarā stāda arī balkonkastēs kopā ar līdzīgiem sukulentiem.
