Mīnija klīvija
Clivia miniata
- Nosaukums (latīniski)
- Clivia miniata
- Nosaukums (latviski)
- Mīnija klīvija
- Tautas nosaukums
- Nodalījums
- angiospermae (segsēkļi)
- Dzimta
- Amaryllidaceae (amariļļu dzimta)
- Ģints
- Clivia (klīvija)
- Suga
- miniata
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Nacionālais botāniskais dārzs (LV), Tallinas botāniskais dārzs, Tartu universitātes botāniskais dārzs
- Ziedu krāsa
- oranža
- Lapu krāsa
- zaļa
- Augšanas forma
- lakstaugs
- Biotops
- kalns, piekraste
- Dabas zonas
- sezonāli mitrie meži
- Indīgums
- ir indīgs
- Izplatība
- Āfrika
- Auga pielietojums
- dekoratīvs augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izplatība. Clivia miniata savvaļā sastopama Dienvidāfrikā, Natalā ēnainās vietās no piekrastu nogāzēm līdz kalnu rajoniem 600-800 m v.j.l.
Morfoloģija. Daudzgadīgs, mūžzaļš, 40-50 cm augsts lakstaugs ar tumši zaļām, siksnveida lapām, kuru gali nedaudz noliecas. Lapas maksts pie pamatnes cieši aptver dzinumu. Resni, balti, spēcīgi, viegli lūstoši sakneņi. Ziedkāts nedaudz paceļas virs lapām. Oranžsarkanie piltuvveida ziedi uz 2,5-3,0 cm kātiem, sakārtoti čemurā. Putekšņi dzelteni. Uz viena ziedkāta 10-20 ziedi. Zied agri pavasarī, vasaras sākumā.
Ekoloģija. Aug gaišās, no tiešas saules noēnotās vietās. Ziemā, miera periodā, kad augu minimāli laista, tam lapas saglabājas. Ja miera periodā augu vispār nelaista, tam ziedkāti neizaug gari, bet paliek īsi, starp lapām. Saknes necieš lieku mitrumu. Stāda pasmagā, trūdvielām bagātā, neitrālas reakcijas augsnē, kura ir labi drenēta. Pavairo dalot ceru. Jāsargā no bruņutīm.
Nozīme. Telpās audzē atsevišķos podos kā lielizmēra ziedošu augu.
