Parastais kadiķis 'Nana Aurea'

Izcelsme. Šķirni pirmo reizi literatūrā minējis vācu dendrologs Ludvigs Beisners 1884. gadā.

Morfoloģija. ‘Nana Aurea’ ir parastā kadiķa klājeniskā forma, kas augstumā nepārsniedz pusmetru, bet diametrā – 2 metrus. Zarojums blīvs, zari aug vēdekļveidā, to galiņi nokareni. Miza sarkanbrūna. Skujas adatveida, asas, 0,3-1,5 cm garas, zeltaini dzeltenas; to virspusē sudrabbalta atvārsnīšu josla. Ziemā skujas iegūst bronzas nokrāsu. Divmāju augs. Piemērota apputeksnētāja klātbūtnē veido zilas čiekurogas ar pelēku apsarmi.

Ekoloģija. Mazprasīga šķirne, kas spēj augt barības vielām nabadzīgā augsnē. Vēlama saulaina vieta un pietiekams, taču ne pārmērīgs augsnes mitrums. Labi panes apgriešanu, var veidot pēc patikas. Izturīga pret dūmgāzēm, ziemcietīga.

Nozīme. Tīkamā krāsa un nelielais izmērs nodrošina iespēju izmantot šķirni dažādiem mērķiem. To var stādīt akmeņdārzos un dobēs dažādās kompozīcijās. Lieliski iederas viršu un ēriku stādījumos, kā arī rožu dobēs. Iespējams audzēt konteineros un izmantot jumtu un balkonu apzaļumošanai.