Ziloņkāju juka
Yucca elephantipes
- Nosaukums (latīniski)
- Yucca elephantipes
- Nosaukums (latviski)
- Ziloņkāju juka
- Tautas nosaukums
- Nodalījums
- angiospermae (segsēkļi)
- Dzimta
- Agavaceae (agavju dzimta)
- Ģints
- Yucca (juka)
- Suga
- elephantipes
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Nacionālais botāniskais dārzs (LV), Tallinas botāniskais dārzs, Tartu universitātes botāniskais dārzs
- Ziedu krāsa
- balta
- Lapu krāsa
- zaļa
- Augšanas forma
- koks
- Biotops
- kalns, piekraste
- Dabas zonas
- , prērijas, savannas un skrajmeži
- Indīgums
- nav indīgs
- Izplatība
- Ziemeļamerika
- Auga pielietojums
- dekoratīvs augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izplatība. Yucca elephantipes savvaļā aug Ziemeļamerikā, Meksikā un Gvatemalā kalnos 1500 metru v.j.l., piekrastes līdzenumos, smilšainās nogāzēs.
Morfoloģija. Daudzgadīgs, mūžzaļš, 4-8 metrus augsts sukulents – koks, kuram stumbra pamatne ir vairākas reizes resnāka par augšupejošo daļu. Vainagā daudz galotnes ar simetriskām lapu rozetēm. Lapas zaļas, siksnveida, 60-80 cm garas, asām malām. Lapas gals ar smailu, asu izaugumu. Lapas galotnē vērstas uz augšu, apakšējās viegli noliekušās uz leju. Sakņu sistēma bagātīga un dziļa. Telpās zied reti. Ziednesis 60-90 cm garš, veidojas lapu rozetes galotnē. Ziedi balti, zvanveida.
Ekoloģija. Aug saulainā, gaišā vietā. Labi jūtas siltās līdz vēsās telpās, kur temperatūra nenoslīd zemāk par10◦C. Ziemas mēnešos nepietiekamas gaismas pēc pilnībā vai daļēji dzeltē un sakalst apakšējās lapas. Aug dažādos labi drenētos substrātos, kuros maz trūdvielu un viegli skāba līdz neitrāla augsnes reakcija. Viegli vairojas ar lapainiem galotnes, stumbra, kā arī ar bezlapu stumbra spraudeņiem. Pacieš sausu gaisu.
Nozīme. Telpās audzē kā liela izmēra sukulentu stādītu atsevišķā podā vai ziemasdārza dobē kompozīcijā kopā ar citiem sukulentiem.
