Izplatība. Mandevilla laxa savvaļā sastopama Dienvidamerikā, Argentīnā, Bolīvijā tropu un subtropu rajonos, pļavās, nogāzēs, mežos.
Morfoloģija. Daudzgadīgs, lapas metošs, ātraudzīgs, 4-6 m garš vīteņaugs ar 5-15 cm lielām, zaļām, eliptiskām lapām, kurās labi iezīmētas dzīslas. Smaržīgie, baltie, piltuvveida ziedi atrodas dzinumu galos. Zied no pavasara līdz rudenim. Saulē lapas var iekrāsoties sarkanīgas. Sakne spēcīga, plaša. Daudzzarains vīteņaugs. Lai attīstītos nākamā gada ziedi, augam jāiziet miera periods, jānomet lapas.
Ekoloģija. Labi aug gan siltā, gan vēsā vietā. Gaisa temperatūra nedrīkst būt zemāka par 10◦C. Vajadzīga gaiša un saulaina telpa. Vasarā labi jūtas ārā. Stāda skābā, ūdens un gaisa caurlaidīgā, pasmagā, trūdvielām bagātā augsnē. Var katru gadu apgriezt līdz augsnei, bet, ja saglabā daļu no zarojuma, tad augs ātrāk uzzied. Nedrīkst augu pārlaistīt, jo var sākties sakņu puve. Nepatīk sastāvējis gaiss. Vairojas ar lapainiem spraudeņiem, no pavasara līdz rudenim. Nav katru gadu jāpārstāda.
Nozīme. Telpās izmanto kā bagātīgi ziedošu vīteņaugu, kuram noteikti vajadzīgs balsts. Izcils augs ziemasdārziem. Spēcīgā smarža var izraisīt galvassāpes, alerģiju.