Garšīgā monstera

Izplatība. Monstera deliciosa savvaļā sastopama Ziemeļamerikā, Meksikā un Dienvidamerikā mitros tropu mežos un kalnos līdz 1000 m v.j.l.

Morfoloģija. Mūžzaļš, daudzgadīgs lakstaugs ar liānveida, kāpelējošu, resnu stumbru, kurš telpā izaug 3-4 m garumā. Spīdīgā, tumši zaļā, ādainā lapas plātne plati sirdsveidīga, 50-100 cm gara, 40-80 cm plata, plūksnaini dziļi šķelta, caurumota. Lapām 30-50 cm gari kāti, kuri pie pamata veido maksti, kas apņem stumbru. Daudzus metrus gara un spēcīga sakņu sistēma. Daudz gaisa sakņu. Zied dažādos gadalaikos. Ziedi sakārtoti resnā, cilindriskā, 15-20 cm garā vālītē, kuru apņem laivveidīga krēmkrāsas seglapa. Auglis nogatavojas 1 gada laikā.

Ekoloģija. Visu gadu aug gaišās, saulainās līdz viegli noēnotās siltās telpās. Ziemas mēnešos gaisa temperatūra nedrīkst noslīdēt zem 10-12◦C. Spēj paciest sausu gaisu. Augus nedrīkst pārliet. Slapjā augsnē augiem brūnē un kalst lapas. Pavairo ar galotņu spraudeņiem, stumbra spraudeņiem, kuriem ir vismaz viens lapu mezgls. Labi ataug pēc apgriešanas. Stāda neitrālā, trūdvielām bagātā, ūdens un gaisa caurlaidīgā augsnē. Mēdz būt bruņutis.

Nozīme. Telpās audzē kā lielizmēra, dekoratīvu, kāpelējošu augu, kuram noteikti vajadzīgs balsts. Stāda kopā ar citiem epifītiem. Augam indīga šūnsula. Ēdami, aromātiski augļi.