Izplatība. Nerium oleander savvaļā sastopams Eiropā, Dienvidportugālē un Vidusjūras reģionu piekrastēs un karbonātaugsnes kalnos, visbiežāk 300m v.j.l., retāk 2000m v.j.l.
Morfoloģija. Daudzgadīgs, mūžzaļš, 2-3 metrus augsts krūms ar 10-15 cm ādainām, lancetiskām, zaļām lapām, saliktas pa 3-4 mietturos. Lapas apakšpuse gaišāk zaļa nekā virspuse. Miza gluda. Sakņu sistēma bagātīga un spēcīga. Zari viegli noliekti. Ziedi smaržīgi, klaji vai pildīti, rozā vai balti. Ziedi zaru galos, sakārtoti pagaros čemuros.
Ekoloģija. Aug gaišā un saulainā vietā. Labi jūtas siltās un vēsās telpās. Ziemas mēnešos iztur 0◦C temperatūru, pat pāri grādus mīnusā. Necieš ēnainu vietu, sastāvējušu gaisu un ilgstoši slapju augsni. Pacieš neregulāru laistīšanu. Stāda skābā, pasmagā, drenētā, trūdvielām bagātā augsnē. Lai izveidotu kuplu, kompaktu krūmu vai koku, augs katru gadu jāapgriež pēc ziedēšanas. Uz noziedējušiem ziediem var nākošā gadā attīstīties jaunie ziedi. Augs zied no pavasara līdz vēlam rudenim. Pavairo ar lapainiem galotnes spraudeņiem.
Nozīme. Telpās audzē kā lielizmēra, ilgstoši ziedošu augu, kurš piemērots siltām un vēsām telpām. Šūnsula indīga.