Izplatība. Philodendron panduriforme savvaļā sastopama Dienvidamerikā, Brazīlijā un Peru mitros tropu mežos un kalnos 150-200 m v.j.l
Morfoloģija. Daudzgadīgs, mūžzaļš 2-4 metrus garš, liānveida lakstaugs ar gaiši zaļām, vijoļveida lapām 20-30 cm garumā. Lapas uz gara kāta. Zem lapas mezgla, uz stumbra veidojas vairākas, īsas gaisa saknes. Saknes garas, spēcīgas. Zied pavasarī ar vālītē sakārtotiem dzelteniem ziediem. Seglapa balta, iekšpusē sarkanīga. Telpā augiem sēklas nenogatavojas.
Ekoloģija. Aug siltā, 20-25◦C temperatūrā un gaišā līdz viegli noēnotā vietā. Necieš caurvējus, gaisa temperatūras krasas svārstības un sasmakušu gaisu. Stāda skābā līdz neitrālā, pasmagā, trūdvielām bagātā augsnē, kurai laba ūdens un gaisa caurlaidība. Lai pieaudzis augs katru gadu ziedētu, tā galotni nekad nedrīkst apgriezt, jo ziedi veidojas galotnes tuvumā. Viegli vairojas ar lapainiem galotnes un stumbra spraudeņiem, kuri sakņojas siltumā, mitrumā (augsnes un gaisa) un gaismā, obligāti zem polietilēna plēves seguma. Mēdz būt bruņutis un laputis.
Nozīme. Telpās audzē kā lielizmēra, dekoratīvu lapu augu, kura dzinumus jāatbalsta. Ar bambusu mietu palīdzību veido vairāku augu kolonnas stādījumu atsevišķā podā. Indīga šūnsula.