Izplatība. Syngonium podophyllum savvaļā aug Centrālamerikā un Dienvidamerikā, Meksikā, Panamā, Gvatemalā, Hondurasā, Kostarikā, u.c. mitros tropu mežos.
Morfoloģija. Daudzgadīgi, mūžzaļi kāpelējoši, ložņājoši 1-3 m gari lakstaugi – liānas, kuri veido pie katra lapu mezgla daudz gaisa saknes, ar kurām pieķeras pie balsta. Lapas bultveida, izstiepti sirdsveida, zaļas ar baltiem neregulāriem plankumiem, gaišāk iekrāsotām dzīslām, ārkārtīgi variablas. Sakne neliela. Epifīts. Lapas uz gariem kātiem. Telpās zied reti.
Ekoloģija. Aug gaišā, bez tiešiem saules stariem, saulainā un siltā vietā. Gaisa temperatūra visu gadu nedrīkst būt zemāka par 18-20◦C. Necieš sausu gaisu un slapju augsni. Nav miera perioda. Stāda trūdvielām bagātā substrātā ar viegli skābu līdz neitrāla reakciju, nepieciešama laba drenāža. Pavairo ar noliektņiem, lapainiem galotnes un stumbra spraudeņiem. Bojā bruņutis.
Nozīme. Telpās audzē kā dekoratīvu lapu augu atsevišķos, iekarināmos podos, ziemasdārzā kā augsnes sedzējaugu un kā kāpelējošus augus pie vertikālām konstrukcijām. Indīgs augs.