Izcelsme. Savvaļā aug Āzijas, Eiropas un Ziemeļamerikas kalnu rajonos, pārsniedzot 3000 m augstuma robežu.
Morfoloģija. Zems, ložņājošs krūms, kura augstums reti pārsniedz 0,5 m, diametrs var sasniegt 3 m. Zari īsi, bieži vien izliekti, mēdz iesakņoties. Mezglu posmi saīsināti, skuju mieturi ļoti tuvu viens otram. Miza pelēkbrūna. Skujas īsas (4-8 mm), sirpjveidīgas, asas, virspusē ieliektas ar platām bālu atvārsnīšu joslām, apakšpusē - tumši zaļas; krāsa saglabājas arī ziemā. Parasti divmāju augi, apputeksnējas vasaras sākumā. Čiekurogas nogatavojas 2 gadu laikā, tās ir lodveida, ar īsu kātiņu, melnas ar zilganu apsarmi, aromātiskas; izmērs parasti pārsniedz skuju garumu. Čiekurogas 2-3 sēklas.
Ekoloģija. Šī kadiķa forma piemērota audzēšanai barības vielām nabadzīgā, kaļķainā augsnē, ļoti saulainā vietā. Pirmajā gadā pēc iestādīšanas jārūpējas par pietiekamu mitrumu, līdz izveidojas stabila sakņu sistēma. Pilnībā ziemcietīga.
Nozīme. Izturīgs, savdabīgas formas krūms, kas prasa minimālas rūpes. Piemērots stādīšanai kalnu nogāzēs, akmeņdārzos un citās sausās, saulainās vietās.