Izplatība. Thunbergia grandiflora savvaļā aug Āzijā, Ķīnā, Indijā, Birmā, Nepālā, Indoķīnā, u.c. mitros tropu mežos, piekrastēs, mitrās nogāzēs.
Morfoloģija. Daudzgadīgs, mūžzaļš, 10 un vairāk metru garš kāpelētājaugs, kas ar vītēm stingri pieķeras jebkuram balstam. Pamatīga un ļoti dziļa sakņu sistēma. Labi veido zarus. Lapas tumši zaļas, vairāk ovāli garas ar smailu galu, bet mēdz būt arī trīsstūrainas. Ziedi garos ķekaros, katrā pa 10-16 un vairāk. Zied no agra pavasara līdz rudenim. Zili-violetie ziedi sasniedz 8 cm diametru. Sēklas neattīstās.
Ekoloģija. Visu gadu nepieciešama gaiša vieta, bez tiešiem saules stariem, siltums, ap 25◦C un vairāk. Patīk paaugstināts gaisa mitrums. Nepatīk vēsums kopā ar lieku augsnes slapjumu. Vajadzīgs stiprs balsts daudzmetrīgajam augam. Stāda vieglā, nedaudz skābā, trūdvielām bagātā augsnē. Ziemas mēnešos augu var apgriezt un turēt 12◦C temperatūrā. Pavasarī jānodrošina augsne, laistīšana un mēslojums, lai augs ātri ataugtu. Pavairo ar lapainiem stumbra spraudeņiem 25◦C siltumā. Kaitēkļi – bruņutis un tīklērces.
Nozīme. Telpās izmanto kā daudzmetrīgu, kāpelējošu, vijīgu ziedaugu, kurš spēj nepārtraukti ziedēt visu gadu, ja rudens-ziemas mēnešos tiek uzstādīts papildapgaismojums.