Viduseiropas kadiķis
Juniperus communis var. communis
- Nosaukums (latīniski)
- Juniperus communis var. communis
- Nosaukums (latviski)
- Viduseiropas kadiķis
- Tautas nosaukums
- Nodalījums
- gymnospermae (kailsēkļi)
- Dzimta
- Cupressaceae (ciprešu dzimta)
- Ģints
- Juniperus (kadiķis)
- Suga
- communis var. communis
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Nacionālais botāniskais dārzs (LV), Tallinas botāniskais dārzs
- Augļa krāsa
- zila/violeta
- Lapu krāsa
- zaļa
- Augšanas forma
- koks, krūms
- Biotops
- mežs
- Dabas zonas
- jauktie meži, mežastepes
- Indīgums
- nav indīgs
- Izplatība
- Āzija, Eiropa
- Auga pielietojums
- ārstniecības augs, dekoratīvs augs, pārtikas augs, tehniskais augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izcelsme. Parastā kadiķa varietāte, kas izplatīta Centrāleiropā.
Morfoloģija. Neliels koks vai liels krūms, kas sasniedz 5-12 m augstumu. Stumbrs stāvs, zari aug augšup. Miza pelēka. Skujas adatveida, mieturos pa trim, 10-15 mm garas. To virspuse iedobta, ar zilganu atvārsnīšu joslām, apakšpuse zaļa. Divmāju augs. Vīrišķie strobili pavasarī izplata dzeltenus ziedputekšņus. Uz sievišķajiem augiem veidojas čiekurogas 6-9 mm diametrā, kas nobriest 18 mēnešu laikā, kļūstot tumši zilas.
Ekoloģija. Šie kadiķi aug dažādās augsnēs, arī barības vielām nabagās. Izteikti saulmīļi. Salcietība ir zemāka nekā citiem parastajiem kadiķiem, jo savvaļā varietāte izplatīta vietās ar maigāku klimatu. Var sasniegt lielu vecumu.
Nozīme. Centrāleiropas ainavā bieži sastopams augs. Koksni iespējams izmantot dekoratīvu priekšmetu izgatavošanai. Čiekurogas izmanto dziedniecībā un kā piedevu ēdieniem.
