Izplatība. Asparagus asparagoides savvaļā aug tropiskajā Dienvidāfrikā un Centrālāfrikā kalnu ielejā, nogāzēs, krūmājos, pamežā, upju tuvumā akmeņainās, pasausās vietās.
Morfoloģija. Mūžzaļš, daudzgadīgs lakstaugs ar, ap, 50 – 200 cm gariem nenoturīgiem, tieviem dzinumiem, kurus klāj spoži, 1-2 cm gari, gaiši zaļi filoklādiji – sānvasu pārveidnes, kuras nav lapas. Augu dzinumi gan vijoši, gan nokareni. Augiem saknēs barības tvertnes – bumbuļu veidā, kuri palīdz izdzīvot sausuma periodus. Dzinumu galos, uz dzinuma, pie katra filoklādija attīstās balts, viegli smaržojošs zieds. Zied vasarā.
Ekoloģija. Aug gaišā, saulainā vietā, kur tiešie saules stari nededzina augu. Visu gadu nepieciešams 18-22◦C un vairāk siltums. Nedrīkst pārlaistīt. Auga saknēm pie sakņu kakla vienmēr jābūt apsegtām ar augsni, lai veicinātu jaunu dzinumu augšanu. Stāda drenētā, pasmagā, trūdvielām bagātā, skābā augsnē. Pavairo ar cera dalīšanu. Mēdz būt laputis, bruņutis. Indīga šūnsula.
Nozīme. Audzē kā dekoratīvu, nokarenu augu, retāk to izmanto vertikālu sienu apaudzēšanā.