Vidusjūras kadiķis
Juniperus communis var. hemisphaerica
- Nosaukums (latīniski)
- Juniperus communis var. hemisphaerica
- Nosaukums (latviski)
- Vidusjūras kadiķis
- Tautas nosaukums
- Nodalījums
- gymnospermae (kailsēkļi)
- Dzimta
- Cupressaceae (ciprešu dzimta)
- Ģints
- Juniperus (kadiķis)
- Suga
- communis var. hemisphaerica
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Nacionālais botāniskais dārzs (LV)
- Augļa krāsa
- zila/violeta
- Lapu krāsa
- zaļa
- Augšanas forma
- krūms
- Biotops
- kalns
- Dabas zonas
- augstumjoslojuma (kalnu) apgabali
- Indīgums
- nav indīgs
- Izplatība
- Eiropa
- Auga pielietojums
- dekoratīvs augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izcelsme. Parastā kadiķa varietāte, kas izplatīta Dienvideiropas kalnu rajonos, Dagestānā, Krimā.
Morfoloģija. Zems, kompakts krūms, kura augstums nepārsniedz 0,2 m, bet diametrs var sasniegt 1,5-2 m. Zari aug vienmērīgi uz visām pusēm, un klājeniskais vainags nereti izveido apaļu formu. Zari ložņājoši. Miza pelēkbrūna. Skujas adatveida, 8-20 mm garas, platākas nekā pamatsugai. Atstāvošas no zariem un blīvi izvietotas, tās rada ļoti durstīga krūma iespaidu. Skuju virspuse ieliekta, ar gaišu atvārsnīšu joslu, apakšpuse koši zaļa. Divmāju augs, vīrišķie strobili agrā pavasarī izplata dzeltenus ziedputekšņus. Sievišķie kadiķi veido lodveida čiekurogas, kas nogatavojas 18 mēnešu laikā, kļūstot tumši zilas ar bālu apsarmi.
Ekoloģija. Aug akmeņainās kalnu nogāzēs līdz 3000 m augstumam, nabadzīgās augsnēs, trūcīgos mitruma apstākļos. Salcietīgs.
Nozīme. Nozīmīga Dienvideiropas kalnu ainavas daļa. Krūmi piedalās nogāžu nostiprināšanā. Skujas ievērojamā daudzumā satur ēterisko eļļu, kas ir dabisks antioksidants.
