Izplatība. Aspidistra elatior savvaļā sastopama tropu un subtropu zonās Austrumāzijā, Japānā un Ķīnā, Himalaju kalnos, kur aug mežos, koku paēnā, krūmājos, veidojot bagātīgas lapu puduru audzes.
Morfoloģija. Mūžzaļš, daudzgadīgs lakstaugs, kas telpās izaug 60-80 cm augsts. Augam ir raksturīgi ložņājoši, pa pusei augsnē iegremdēti sakneņi, no kuriem vertikāli uz augšu aug vienāda garuma lapas. Garenās, platās, šķēpveida, ar izteiktu vidusdzīslu lapu plātnes ir uz gariem, cietiem kātiem. Saknes spēcīgas, baltas, garas. Ziedi attīstās uz ložņājošā stumbra, atgādina mazas zvaigznītes purpurbrūni violetā krāsā. Zied ziemā un agri pavasarī.
Ekoloģija. Aug gaišās, ēnainās, siltās un vēsās telpās. Labi jūtas sausā un mitrā gaisā. Stāda dažādās nesablīvētās, caurlaidīgās augsnēs. Pārstāda, kad nepieciešams. Pārstādot daļu sakneņu jāatstāj virs zemes. Laista mēreni un vienmērīgi. Izturīgas pret neregulāru laistīšanas režīmu. Pavairo ar cera dalīšanu. Pie atdalītā jaunā auga jābūt vismaz 3-4 lapām, ja mazāk, tad augs jaunu lapu izveido pēc 1-3 gadiem. Mēdz būt tīklērces.
Nozīme. Audzē sulīgi zaļo, daudzo lapu pēc. Vispieticīgākais telpaugs, kurš viegli pielāgojas dažādiem telpas apstākļiem. Iederas visas telpās, arī kāpņu telpās. Vasarā var izvietot ārā, ēnainā vietā.