Senā asplēnija
Asplenium antiquum
- Nosaukums (latīniski)
- Asplenium antiquum
- Nosaukums (latviski)
- Senā asplēnija
- Tautas nosaukums
- Nodalījums
- angiospermae (segsēkļi)
- Dzimta
- Aspleniaceae (sīkpaparžu dzimta)
- Ģints
- Asplenium (asplēnija)
- Suga
- antiquum
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Nacionālais botāniskais dārzs (LV), Tallinas botāniskais dārzs
- Lapu krāsa
- zaļa
- Augšanas forma
- lakstaugs
- Biotops
- kalns, mežs
- Dabas zonas
- pastāvīgi mitrie mūžzaļie meži
- Indīgums
- nav indīgs
- Izplatība
- Āzija
- Auga pielietojums
- dekoratīvs augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izplatība. Asplenium antiquum savvaļā sastopama Austrumāzijā tropu mežos kā epifīts, kurš aug gan augsnē, gan kokos, nereti akmeņu krāvumos, klinšu spraugās, kur sakrājusies floras un faunas organika.
Morfoloģija. Mūžzaļš, daudzgadīgs lakstaugs, kuru cietās 30-50 cm garās, 4-8 cm platās, gaiši zaļās, izteikti viļņainās lapas sakārtotas simetriskā rozetē. Papardes sakne neliela. Lapu apakšpusē attīstās sporas. Augs reti, pie sakņu pamatnes, veido jaunus dzinumus.
Ekoloģija. Aug gaišās līdz viegli noēnotās vietās. Jāsargā no tiešiem saules stariem. Ļoti sausā gaisā jāmiglo lapas ar mīkstu, siltu ūdeni. Nav miera perioda. Visu gadu audzē istabas temperatūrā. Stāda irdenā, trūdvielām bagātā, skābā, ūdens un gaisa caurlaidīgā augsnē. Nedrīkst pārlaistīt. Pavairo ar sporām. Necieš sastāvējušu gaisu.
Nozīme. Dekoratīvu lapu augs gaišām telpām atsevišķā podā un kopā kompozīcijā ar citiem epifītiem. Ilgi nevīstošās lapas izmanto floristikā.
