Izplatība. Asplenium nidus savvaļā satopams Āzijā, Āfrikā un Austrālijā mitros tropu mežos kā epifīts uz kokiem, uz augsnes, kā arī klinšu spraugās, kurās sakrājušās dabas organiskās vielas.
Morfoloģija. Mūžzaļš, daudzgadīgs lakstaugs – epifīts, ar 1-1,5 metrus garām, 10-20 cm platām, cietām, nedaudz viļņainām, gaiši zaļām lapām, kuras izkārtotas simetriskā rozetē. Lapu galvenā dzīsla izcelta, melnā krāsā. Attiecībā pret milzīgo lapu rozeti, sakņu sistēma neliela. Uz vecākajām lapām, apakšpusē attīstās sporas.
Ekoloģija. Aug gaišās un viegli noēnotās telpās. Nav miera perioda. Visu gadu audzē siltā telpā, kurā gaisa temperatūra nedrīkst būt zemāka par 10-12◦C. Necieš caurvēju, pārstādīšanu katru gadu un stāvošu, lieku ūdeni saknēs. Stāda vieglā, trūdvielām bagātā, skābā, ūdens un gaisa caurlaidīgā augsnē. Mēdz būt bruņutis. Pavairo ar sporām.
Nozīme. Viena no lielākajām un paparžu sugu neatgādinošām papardēm, kuras telpā audzē kā atsevišķu podu augus. Var stādīt kompozīcijā, kamēr maza, ar citiem epifītiem.