Izplatība. Parastā kadiķa varietāte, kas izplatīta zemēs ap Baltijas jūru (tai skaitā Latvijā) un Krievijas Eiropas daļas ziemeļos.
Morfoloģija. Neliels koks vai krūms, kas sasniedz 4-8 m augstumu. Vainags šauri piramidāls vai kolonveida. Stumbrs stāvs, dzinumi taisni, to galotnes atliektas. Miza pelēka. Skujas adatveida, mieturos pa trim, 10-15 mm garas, asas. To virspuse iedobta, ar zilganu atvārsnīšu joslām, apakšpuse zilganzaļa. Divmāju augs. Vīrišķie strobili pavasarī izplata dzeltenus ziedputekšņus. Uz sievišķajiem augiem veidojas čiekurogas 5-7 mm diametrā, kas nobriest 18 mēnešu laikā, kļūstot tumši zilas.
Ekoloģija. Zviedrijas kadiķi aug dažādās augsnēs, arī sausās un barības vielām nabagās. Izteikti saulmīļi. Salcietīgi. Var sasniegt lielu vecumu.
Nozīme. Šie kadiķi ir Skandināvijas un Igaunijas ainavas neatņemama sastāvdaļa. Koksni tradicionāli izmanto dekoratīvu priekšmetu izgatavošanai. Augus izmanto dziedniecībā, čiekurogas – arī kā ēdienu piedevu.