Izplatība. Campanula isophylla savvaļā sastopama Eiropā, Ziemeļitālijā, Alpu kalnu piejūras sausās nogāzēs.
Morfoloģija. Mūžzaļš, daudzgadīgs lakstaugs ar 20-30 cm gariem, nokareniem, viegli lūstošiem dzinumiem, kuri klāti gaiši zaļām, sirdsveida, mazām, trauslām lapām uz īsa kāta. Auga šūnsula ir balta. Baltie, zvaigžņveida ziedi attīstās uz jaunā gada dzinumiem. Zied no pavasara līdz rudenim.Saknes resnas, gaļīgas.
Ekoloģija. Audzē gaišā un saulainā vietā, bez karsējošiem saules stariem. Vajadzīga silta un labi vēdināma telpa. Karstās, nevēdinātās telpās pieaudzis, ziedošs augs aiziet bojā nepilnas diennakts laikā. Necieš lieku mitrumu saknēs. Ziemas mēnešos augus apgriež un novieto gaišā, 10-12◦C temperatūrā. Var pārstādīt katru pavasari. Stāda trūdvielām bagātā, vieglā, caurlaidīgā, neitrālā augsnē. Pavairo ar lapainiem galotnes un stumbra spraudeņiem, kurus sakņo vēsumā, zem seguma, un cera dalīšanu. Augus bojā tīklērces, baltblusas.
Nozīme. Telpās audzē kā ziedošu, nokarenas formas augu iekārtos podos. Dekoratīvs augs no pavasara līdz rudenim.