Paragvajas graptopetale

Izplatība. Graptopetalum paraquayense savvaļā sastopama tropu un subtropu joslās Ziemeļamerikā, Meksikā smilšainos, akmeņainos, trūdvielām nabadzīgos pustuksnešos, savannās, prērijās, stepēs, kalnos un piekrastēs.

Morfoloģija. Mūžzaļš, daudzgadīgs, stāvs, vēlāk noliecies, spēcīgs, nezarots, ātraudzīgs sukulents ar simetriski kompaktā rozetē izkārtotām lapām. Telpās izaug līdz 20 cm garš. Apakšējā stumbra daļa pārkoksnējas, kaila. Lapas pelēkzaļas ar purpura tonējumu un apsarmi, sulīgas, ar spicu galu. Dzinuma galotnē gara, zarota ziedkopa ar sārtu punktu klātiem baltiem ziediem. Zied ziemā, pavasarī.

Ekoloģija. Aug saulainā un gaišā vietā visu gadu. Labi jūtas istabas temperatūrā, bet var pielāgoties arī vēsākām un karstākām telpām. Pacieš sausu gaisu. Laista mēreni un vienmērīgi, nekad nepārlaista. Mēslo reizi mēnesī ar mēslojumiem, kas paredzēti sukulentiem. Stāda pasmagā, trūdvielām nabadzīgā, caurlaidīgā, nedaudz skābā līdz neitrālas reakcijas augsnē. Pārstāda, kad augam nepieciešams. Pavairo ar galotņu un lapu spraudeņiem.

Nozīme. Paliels, ziedošs, krāsainu un interesantu lapu formu augs, kas labi aug atsevišķā podā, gan kopā ar citiem sukulentiem, t.s. kaktusiem. Vasarā labi aug balkonkastēs, kas izvietotas ēku dienvidu pusē.