Banda hoija

Izplatība. Hoya bandaensis savvaļā aug tropu mežos Indonēzijā, Bandas salās.

Morfoloģija. Mūžzaļa, daudzgadīga liāna – vīteņaugs ar tumši zaļām, apaļām, spožām, ādainām lapām. Lapu mezglā parasti 2, retāk 3 lapas. Spēcīga, gara sakņu sistēma. Dzinumu galos lapu mezglu vietās attīstās krēmkrāsas ziedu čemurs uz samērā īsa ziedkāta. Ziedi smaržīgi un izdala nektāru. Zied pavasarī, vasarā.

Ekoloģija. Aug gaišās un viegli noēnotās telpās. Visu gadu vajadzīgs 18-22◦C siltums, izņemot ziemas periodu, kad augiem nepieciešama atpūta 14-16◦C vēsā telpā, lai attīstos nākamā gada ziedi. Audzē trūdvielām bagātā, labi drenētā, nedaudz skābā augsnē. Labi jūtas telpās ar sausu gaisu. Necieš nevēdinātas telpas. Mēdz būt bruņutis. Pavairo ar lapainiem galotnes un stumbra spraudeņiem. Vecos ziedkātus nenogriež, jo uz tiem var veidoties jauni ziedi.

Nozīme. Telpās izcils, daudzmetrīgs, ziedošs vīteņaugs, kas bagātīgi apaug dažādus balstus. Spēcīgās ziedu smaržas pēc augiem jāizvēlas lielas halles, un citas vietas, kurās cilvēki uzturas neilgu laiku.