Izplatība. Hoya bella savvaļā aug kā epifīts uz kokiem, klinšu nogāzēs mitros tropu mežos - Āzijā, Birmā un Austrālijā.
Morfoloģija. Mūžzaļš, daudzgadīgs 30-40 cm liels lakstaugs, daudzzarains krūms ar nolīkušiem zariem. Gaiši zaļās lapas nelielas, plānas, gareni ovālas ar spiciem galiem biezi klāj stumbrus. Lapas izvietotas simetriski, pa pāriem. Ziedi attīstās dzinumu galos, sakārtoti nelielos, nokarenos ķekaros. Zied vasarā ar baltiem, smaržīgiem, vaskainiem ziediem. Sakņu sistēma attiecībā pret augu niecīga.
Ekoloģija. Vajadzīga ļoti gaiša, saulaina vieta, bez tiešajiem saules stariem. Visu gadu jāaudzē 18-22◦C siltumā, ziemā var būt par dažiem grādiem vēsāka telpa, bet ne zemāk par 14-16◦C. Augu saknes ļoti jūtīgas pret lieku mitrumu. Stāda vieglā, trūdvielām bagātā, skābā augsnē. Telpā vajadzīgs paaugstināts gaisa mitrums. Pavairo ar lapainiem galotnes un stumbra spraudeņiem.
Nozīme. Telpās iederas kā ziedošs, neliels, nokarenas formas augs. Audzē kā atsevišķu augu vai stāda kopā ar citiem epifītiem, kuriem vajadzīgs paaugstināts gaisa mitrums. Labi aug akvaparkos, baseina telpās, vannas istabās, kompozīcijās ar miniatūrām strūklakām.