Čūsku hoija
Hoya serpens
- Nosaukums (latīniski)
- Hoya serpens
- Nosaukums (latviski)
- Čūsku hoija
- Tautas nosaukums
- Nodalījums
- angiospermae (segsēkļi)
- Dzimta
- Asclepiadaceae (asklēpiju dzimta)
- Ģints
- Hoya (hoija)
- Suga
- serpens
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Nacionālais botāniskais dārzs (LV), Latvijas Universitātes botāniskais dārzs
- Ziedu krāsa
- zaļa
- Lapu krāsa
- zaļa
- Augšanas forma
- lakstaugs
- Biotops
- kalns, mežs
- Dabas zonas
- , pastāvīgi mitrie mūžzaļie meži, sezonāli mitrie meži
- Indīgums
- nav indīgs
- Izplatība
- Āzija
- Auga pielietojums
- dekoratīvs augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izplatība. Hoya serpens savvaļā aug Himalajos, Indijā, Ķīnā mitros tropu mežos, klinšu spraugās, uz augsnes kā epifīts.
Morfoloģija. Mūžzaļš, daudzgadīgs, 20-30 cm rāpojošs, zemsedzi veidojošs lakstaugs ar biezām, mazām 1,5-2,0 cm diametrā, apaļām, pelēkzaļām lapām, kuras piestiprinātas pie diegveida stumbriem. Dzinumu galos veidojas gaiši zaļgani, nelieli ziedu čemuri ar ļoti patīkamu, vieglu aromātu. Zied pavasarī.
Ekoloģija. Aug gaišās, saulainās, bez tiešajiem saules stariem, telpās. Visu gadu vēlama 18-20◦C un vairāk, silta telpa, ziemas mēnešos, ap, 14-16◦C. Jūtīgā sakņu sistēma necieš pārlaistīšanu. Audzē vieglā, trūdvielām bagātā, labi drenētā, skābā substrātā. Vajadzīgs mitrs gaiss. Pavairo ar lapainiem galotnes un stumbra spraudeņiem, kā arī ar iesakņojošām stumbra daļām.
Nozīme. Telpās audzē kā zemsedzi veidojošu un ziedošu augu ziemasdārzu dobēs, gan apaudzējot lielu augu podus, kā arī atsevišķā podā stādītu. Stāda kopā ar citiem epifītiem, kuriem vajadzīgs mitrs gaiss.
