Čūsku hoija

Hoya serpens

Nosaukums (latīniski)
Hoya serpens 
Nosaukums (latviski)
Čūsku hoija 
Tautas nosaukums
 

Nodalījums
angiospermae (segsēkļi) 
Dzimta
Asclepiadaceae (asklēpiju dzimta) 
Ģints
Hoya (hoija) 
Suga
serpens 
Šķirne
 

Botāniskais dārzs 
Nacionālais botāniskais dārzs (LV), Latvijas Universitātes botāniskais dārzs 
Ziedu krāsa 
zaļa 
Lapu krāsa 
zaļa 
Augšanas forma 
lakstaugs 
Biotops 
kalns, mežs 
Dabas zonas 
, pastāvīgi mitrie mūžzaļie meži, sezonāli mitrie meži 
Indīgums 
nav indīgs 
Izplatība 
Āzija 
Auga pielietojums 
dekoratīvs augs 

Papildinformācija

Apraksts 

Izplatība. Hoya serpens savvaļā aug Himalajos, Indijā, Ķīnā mitros tropu mežos, klinšu spraugās, uz augsnes kā epifīts.

Morfoloģija. Mūžzaļš, daudzgadīgs, 20-30 cm rāpojošs, zemsedzi veidojošs lakstaugs ar biezām, mazām 1,5-2,0 cm diametrā, apaļām, pelēkzaļām lapām, kuras piestiprinātas pie diegveida stumbriem. Dzinumu galos veidojas gaiši zaļgani, nelieli ziedu čemuri ar ļoti patīkamu, vieglu aromātu. Zied pavasarī.

Ekoloģija. Aug gaišās, saulainās, bez tiešajiem saules stariem, telpās. Visu gadu vēlama 18-20◦C un vairāk, silta telpa, ziemas mēnešos, ap, 14-16◦C. Jūtīgā sakņu sistēma necieš pārlaistīšanu. Audzē vieglā, trūdvielām bagātā, labi drenētā, skābā substrātā. Vajadzīgs mitrs gaiss. Pavairo ar lapainiem galotnes un stumbra spraudeņiem, kā arī ar iesakņojošām stumbra daļām.

Nozīme. Telpās audzē kā zemsedzi veidojošu un ziedošu augu ziemasdārzu dobēs, gan apaudzējot lielu augu podus, kā arī atsevišķā podā stādītu. Stāda kopā ar citiem epifītiem, kuriem vajadzīgs mitrs gaiss.