Citronlapu senēcija

Senecio citriformis

Nosaukums (latīniski)
Senecio citriformis 
Nosaukums (latviski)
Citronlapu senēcija 
Tautas nosaukums
 

Nodalījums
angiospermae (segsēkļi) 
Dzimta
Asteraceae (asteru dzimta) 
Ģints
Senecio (senēcija) 
Suga
citriformis 
Šķirne
 

Botāniskais dārzs 
Nacionālais botāniskais dārzs (LV) 
Ziedu krāsa 
dzeltena 
Lapu krāsa 
zilgana 
Augšanas forma 
lakstaugs 
Biotops 
piekraste, pļava 
Dabas zonas 
pustuksneši un tuksneši, savannas un skrajmeži 
Indīgums 
nav indīgs 
Izplatība 
Āfrika 
Auga pielietojums 
dekoratīvs augs 

Papildinformācija

Apraksts 

Izplatība. Senecio citriformis savvaļā aug Dienvidustrumāfrikas savannās, stepēs, izžūstošu upju piekrastēs, sausās, sezonālu nokrišņu, smilšainās, akmeņainās nogāzēs.

Morfoloģija. Mūžzaļš, daudzgadīgs, lapu sukulents ar nelielām spicu galu olveida, zilganzaļām olveida, sfēriski, apaļām lapām, kuras klātas ar baltu apsarmi. Sakņu sistēma spēcīga un plaša. Dzinumi kupli, zaroti, rāpojoši un nokareni 20-40 cm gari, zaroti. Zied spilgti dzelteniem ziediem, kuri sakārtoti čemurā, un ir uz ļoti gara kāta. Zied pavasarī. Sēklas nenogatavojas.

Ekoloģija. Audzē gaišā, saulainā un siltā vietā. Ziemas mēnešos miera periods, kad augam vajadzīga vēsa, ne mazāk par 10-12◦C temperatūra, minimāla laistīšana un nemēslošana. Augu laista tad, kad krietni izžuvusi augsnes virskārta. Stāda pasmagā, trūdvielām nabadzīgā, viegli skābā līdz neitrālā augsnē, kura teicami drenēta. Pavairo ar lapainiem galotnes un stumbra spraudeņiem, kurus pēc nogriešanas vairākas stundas apžāvē. Reti, bet mēdz būt bruņutis un laputis.

Nozīme. Interesantu lapu sukulents, kuru var audzēt atsevišķā, iekarināmā podā, izmantot ziemasdārzu dobēs kā klājenisku augu, un stādīt kopā ar citiem sukulentiem dažāda veida kompozīcijās. Vasarā var stādīt balkonkastēs.