Izplatība. Senecio citriformis savvaļā aug Dienvidustrumāfrikas savannās, stepēs, izžūstošu upju piekrastēs, sausās, sezonālu nokrišņu, smilšainās, akmeņainās nogāzēs.
Morfoloģija. Mūžzaļš, daudzgadīgs, lapu sukulents ar nelielām spicu galu olveida, zilganzaļām olveida, sfēriski, apaļām lapām, kuras klātas ar baltu apsarmi. Sakņu sistēma spēcīga un plaša. Dzinumi kupli, zaroti, rāpojoši un nokareni 20-40 cm gari, zaroti. Zied spilgti dzelteniem ziediem, kuri sakārtoti čemurā, un ir uz ļoti gara kāta. Zied pavasarī. Sēklas nenogatavojas.
Ekoloģija. Audzē gaišā, saulainā un siltā vietā. Ziemas mēnešos miera periods, kad augam vajadzīga vēsa, ne mazāk par 10-12◦C temperatūra, minimāla laistīšana un nemēslošana. Augu laista tad, kad krietni izžuvusi augsnes virskārta. Stāda pasmagā, trūdvielām nabadzīgā, viegli skābā līdz neitrālā augsnē, kura teicami drenēta. Pavairo ar lapainiem galotnes un stumbra spraudeņiem, kurus pēc nogriešanas vairākas stundas apžāvē. Reti, bet mēdz būt bruņutis un laputis.
Nozīme. Interesantu lapu sukulents, kuru var audzēt atsevišķā, iekarināmā podā, izmantot ziemasdārzu dobēs kā klājenisku augu, un stādīt kopā ar citiem sukulentiem dažāda veida kompozīcijās. Vasarā var stādīt balkonkastēs.