Izplatība. Senecio ficoides savvaļā aug Dienvidaustrumāfrikas savannās, stepēs, izžūstošu upju piekrastēs, sausās, sezonālu nokrišņu, smilšainās, akmeņainās nogāzēs.
Morfoloģija. Mūžzaļš, daudzgadīgs lapu sukulents ar 4-6 cm garām, sfēriski apaļām, zilganām, gaišu apsarmi klātām lapām. Sakņu sistēma spēcīga un plaša. Daudzie dzinumi 1-2 metri gari, rāpojoši, nokareni, reti zarojas. Tie horizontāla stāvoklī viegli iesakņojas augsnē. Nereti pie nokarenajiem dzinumiem veidojas gaisa saknes. Zied pavasarī ar baltiem ziediem, kuri ir uz gariem kātiem.
Ekoloģija. Audzē gaišā, saulainā un siltā vietā. Ziemas mēnešos ir miera periods, kad augam vajadzīga vēsa, ne mazāk par 10-12◦C temperatūra, minimāla laistīšana un nemēslošana. Augu laista tad, kad krietni izžuvusi augsnes virskārta. Stāda pasmagā, trūdvielām nabadzīgā, viegli skābā līdz neitrālā augsnē, kura teicami drenēta. Pavairo ar lapainiem galotnes un stumbra spraudeņiem, kurus pēc nogriešanas vairākas stundas apžāvē. Reti, bet mēdz būt bruņutis un laputis.
Nozīme. Interesantu lapu un garu dzinumu sukulents, kuru audzē atsevišķā, iekarināmā podā, un var stādīt kopā ar citiem sukulentiem dažādās kompozīcijās. Vasarā var stādīt balkonkastēs.