Hereja senēcija
Senecio herreianus
- Nosaukums (latīniski)
- Senecio herreianus
- Nosaukums (latviski)
- Hereja senēcija
- Tautas nosaukums
- Nodalījums
- angiospermae (segsēkļi)
- Dzimta
- Asteraceae (asteru dzimta)
- Ģints
- Senecio (senēcija)
- Suga
- herreianus
- Šķirne
- Botāniskais dārzs
- Nacionālais botāniskais dārzs (LV), Latvijas Universitātes botāniskais dārzs, Tallinas botāniskais dārzs
- Ziedu krāsa
- balta
- Lapu krāsa
- zaļa
- Augšanas forma
- lakstaugs
- Biotops
- piekraste
- Dabas zonas
- savannas un skrajmeži, stepe
- Indīgums
- nav indīgs
- Izplatība
- Āfrika
- Auga pielietojums
- dekoratīvs augs
Papildinformācija
- Apraksts
Izplatība. Senecio herreianus savvaļā aug Dienvidaustrumāfrikas savannās, stepēs, izžūstošu upju piekrastēs, sausās, sezonālu nokrišņu, smilšainās, akmeņainās nogāzēs.
Morfoloģija. Mūžzaļš, daudzgadīgs lapu sukulents ar 1-2 cm olveida garenām, sfēriski apaļām lapām, kurās dzīslas iekrāsotas brūnā krāsā. Sakņu sistēma spēcīga un plaša. Dzinumi rāpojoši un nokareni, vairāk kā 1 metru gari ar gaisa saknēm. Zied pavasarī ar bālganiem ziediem.
Ekoloģija. Audzē gaišā, saulainā un siltā vietā. Ziemas mēnešos ir miera periods, kad augam vajadzīga vēsa, ne mazāk par 10-12◦C temperatūra, minimāla laistīšana un nemēslošana. Augu laista tad, kad krietni izžuvusi augsnes virskārta. Stāda pasmagā, trūdvielām nabadzīgā, viegli skābā līdz neitrālā augsnē, kura teicami drenēta. Pavairo ar lapainiem galotnes un stumbra spraudeņiem, kurus pēc nogriešanas vairākas stundas apžāvē. Reti, bet mēdz būt bruņutis un laputis.
Nozīme. Interesants, nokarenu dzinumu un lapu sukulents, kuru audzē atsevišķos iekarināmos podos, stāda dažādās sukulentu kompozīcijās un audzē vasarā balkonkastēs kopā ar kaktusiem.
