Izplatība. Senecio jacobsenii savvaļā aug Dienvidaustrumāfrikas savannās, stepēs, izžūstošu upju piekrastēs, sausās, sezonālu nokrišņu, smilšainās, akmeņainās nogāzēs.
Morfoloģija. Mūžzaļš, daudzgadīgs lapu sukulents ar 60-80 cm gariem, biezi lapotiem dzinumiem, nereti ar gaisa saknēm. Dzinumi zarojas, tie ir rāpojoši un nokareni. Lapas apaļas, plakanas, gaļīgas, gaiši zaļās, pie stumbra sakārtotas pa pāriem. Sakņu sistēma spēcīga un plaša. Zied pavasarī ar bālganiem ziediem.
Ekoloģija. Audzē gaišā, saulainā un siltā vietā. Ziemas mēnešos ir miera periods, kad augam vajadzīga vēsa, ne mazāk par 10-12◦C temperatūra, minimāla laistīšana un nemēslošana. Augu laista tad, kad krietni izžuvusi augsnes virskārta. Stāda pasmagā, trūdvielām nabadzīgā, viegli skābā līdz neitrālā augsnē, kura teicami drenēta. Pavairo ar lapainiem galotnes un stumbra spraudeņiem, kurus pēc nogriešanas vairākas stundas apžāvē. Reti, bet mēdz būt bruņutis un laputis.
Nozīme. Skaistu lapu sukulents ar nokareniem dzinumiem. Var audzēt arī kā zemsedzēju augu ziemasdārzu dobēs, kā arī vasarā balkonkastēs un var stādīt kompozīcijās kopā ar citiem sukulentiem.