Izplatība. Aloe elgonica savvaļā sastopama D Āfrikā, Kenijā savannās smilšainās un akmeņainās augsnēs, saulainās vietās.
Morfoloģija. Mūžzaļš, daudzgadīgs lapu sukulents, kas telpās neizaug garāks par 1 metru. Daudzie dzinumi veido krūmu. Spēcīga sakne. Stumbrs resns, ciets, noturīgs un spēcīgs. Lapas tumši zaļas, biezas, spīdīgas, sulīgas, līdz 40 cm garas un ap 9 cm platas pie pamatnes, gludas vai viegli viļņainas. Jaunās lapas nedaudz sārti iekrāsotas. Lapu malās dzeloņi 8-9 mm attālumā viens no otra. Zieds attīstās galotnes sānos, aptuveni 40-50 cm augsts. Ziedi 4 cm gari, oranžšarlaksarkani, saliktā vārpā. Zied vasarā. Nogatavojas sēklas.
Ekoloģija. Aug saulainā un siltā vietā. Lai augs uzziedētu, tad ziemas mēnešos ir vajadzīga vēsa, ap, 10-12◦C temperatūra un gaiša telpa. Laista mēreni un vienmērīgi. Izcili jūtas sausā gaisā. Pieļaujama iekaltēšana, bet ne pārliešana. Stāda pasmagā, nedaudz skābā līdz neitrālā, trūdvielām nabadzīgā, labi drenētā substrātā. Mēslo reizi mēnesī ar sukulentiem paredzētiem mēslojumiem, kuros samazinātā devā ir kalcijs un slāpeklis. Katru gadu nepārstāda. Pavairo ar lapainiem galotņu spraudeņiem, kuri var būt 10 - 50 cm un vairāk gari, kas sakņojas bez seguma
Nozīme. Skaists, lapu un ziedu augs saulainām un sausa gaisa telpām. Var stādīt kopā ar citiem sukulentiem. Vasarā var nest ārā. Labprāt aug atsevišķā podā.