Izplatība. Aloe eru savvaļā sastopama D Āfrikā, savannās smilšainās un akmeņainās augsnēs, saulainās vietās.
Morfoloģija. Mūžzaļš, daudzgadīgs lapu sukulents, kas telpās neizaug garāks par 30-40 cm. Daudzie dzinumi veido kuplu krūmu. Spēcīga sakne. Lapas tumši zaļas, biezas, spīdīgas, sulīgas, līdz 40 cm garas un ap 6 cm platas pie pamatnes, gludas, ar dzeltenām, pārtrauktām šķērssvītrām. Lapu malās īsi, brūnganzaļi dzeloņi, aptuveni, 10 mm attālumā viens no otra. Zieds attīstās galotnes sānos, aptuveni 40-50 cm augsts. Ziedi oranždzelteni, saliktā vārpā. Zied vasarā. Nogatavojas sēklas.
Ekoloģija. Aug saulainā un siltā vietā. Lai augs uzziedētu, tad ziemas mēnešos ir vajadzīga vēsa, ap 10-12◦C temperatūra un gaiša telpa. Laista mēreni un vienmērīgi. Izcili jūtas sausā gaisā. Pieļaujama iekaltēšana, bet ne pārliešana. Stāda pasmagā, nedaudz skābā līdz neitrālā, trūdvielām nabadzīgā, labi drenētā substrātā. Mēslo reizi mēnesī ar sukulentiem paredzētiem mēslojumiem, kuros samazinātā devā ir kalcijs un slāpeklis. Katru gadu nepārstāda. Pavairo ar lapainiem galotņu spraudeņiem, kuri var būt 10 - 50 cm un vairāk gari, kuri sakņojas bez seguma.
Nozīme. Skaists, lapu un ziedu augs saulainām un sausa gaisa telpām. Var stādīt kopā ar citiem sukulentiem. Vasarā var nest ārā. Labprāt aug atsevišķā podā.