Cepurveida aloje

Izplatība. Aloe mitriformis savvaļā sastopama D Āfrikā, savannās smilšainās un akmeņainās augsnēs, saulainās vietās.

Morfoloģija. Mūžzaļš, daudzgadīgs lapu sukulents, kas telpās neizaug garāks par 60-80 cm. Atsevišķam augam var veidoties 4-6 cm diametra resns stumbrs. Daudzie dzinumi veido kuplu krūmu. Spēcīga sakne. Lapas tumši zaļas, biezas, spīdīgas, sulīgas, līdz 20 cm garas, pie pamatnes platas ar ieliektām malām. Lapu malās īsi, bālzaļi dzeloņi, kuri mēdz būt arī lapu apakšpusē. Lapu gali saulē krāsojas sarkanbrūni. Zieds attīstās galotnes sānos, aptuveni 40 -50 cm augsts. Ziedi šarlaksarkani, saliktā vārpā. Zied vasarā. Nogatavojas sēklas.

Ekoloģija. Aug saulainā un siltā vietā. Lai augs uzziedētu, tad ziemas mēnešos ir vajadzīga vēsa, ap 10-12◦C temperatūra un gaiša telpa. Laista mēreni un vienmērīgi. Izcili jūtas sausā gaisā. Pieļaujama iekaltēšana, bet ne pārliešana. Stāda pasmagā, nedaudz skābā līdz neitrālā, trūdvielām nabadzīgā, labi drenētā substrātā. Mēslo reizi mēnesī ar sukulentiem paredzētiem mēslojumiem, kuros samazinātā devā ir kalcijs un slāpeklis. Katru gadu nepārstāda. Pavairo ar lapainiem galotņu spraudeņiem, kuri var būt 10 -50 cm un vairāk gari, kuri sakņojas bez seguma, un atdalot no sakņu pamatnes jaunos dzinumus.

Nozīme. Skaists, lapu un ziedu augs saulainām un sausa gaisa telpām. Var stādīt kopā ar citiem sukulentiem. Vasarā var nest ārā. Labprāt aug atsevišķā podā.