Izplatība. Aloe saponaria savvaļā sastopama D Āfrikā, savannās smilšainās un akmeņainās augsnēs, saulainās vietās.
Morfoloģija. Mūžzaļš, daudzgadīgs lapu sukulents, kas telpās neizaug garāks par 30-40 cm, diametrā 50-60 cm. Pie sakņu kakla veidojas maz dzinumu. Spēcīga sakne. Lapas gaiši pelēcīgi zaļas, biezas, spīdīgas, sulīgas, līdz 40 cm garas un ap 10 cm platas pie pamatnes, gludas, ar bālganām, pārtrauktām, neizteiktām šķērssvītrām. Lapu malās biezi izvietoti, īsi, baltzaļi dzeloņi. Zieds attīstās galotnes sānos, aptuveni 50-60 cm augsts. Ziedi sarkandzelteni, saliktā vārpā. Zied vasarā.
Ekoloģija. Aug saulainā un siltā vietā. Lai augs uzziedētu, tad ziemas mēnešos ir vajadzīga vēsa, ap, 10-12◦C temperatūra un gaiša telpa. Laista mēreni un vienmērīgi. Izcili jūtas sausā gaisā. Pieļaujama iekaltēšana, bet ne pārliešana. Stāda pasmagā, nedaudz skābā līdz neitrālā, trūdvielām nabadzīgā, labi drenētā substrātā. Mēslo reizi mēnesī ar sukulentiem paredzētiem mēslojumiem, kuros samazinātā devā ir kalcijs un slāpeklis. Katru gadu nepārstāda. Pavairo ar lapainiem galotņu spraudeņiem, kuri var būt 10 -50 cm un vairāk gari, kuri sakņojas bez seguma, un ar atdalītiem dzinumiem.
Nozīme. Skaists, lapu un ziedu augs saulainām un sausa gaisa telpām. Var stādīt kopā ar citiem sukulentiem. Vasarā var nest ārā. Labprāt aug atsevišķā podā.