Izplatība. Aloe thraskii savvaļā sastopama D Āfrikā, savannās smilšainās un akmeņainās augsnēs, saulainās vietās.
Morfoloģija. Mūžzaļš, daudzgadīgs lapu sukulents, kas telpās izaug 2-3 metru augstumā. Augs aug ar vienu galotni, resnais, augstais stumbrs bez lapām. Spēcīga sakne. Lapas tumši zaļas, biezas, spīdīgas, sulīgas, 1-1,5 metru garas un ap 20 cm platas pie pamatnes. Lapu malās biezi izkārtoti, īsi, brūnsarkani dzeloņi, kuri atrodas arī lapu apakšā un virspusē. Rozetes apakšējās lapas vērstas uz leju, bet augšējās uz augšu. Lapu gali spici. Neveido jaunus dzinumus ne pie stumbra, ne pie tā pamatnes. Zieds attīstās galotnes sānos, aptuveni 40-50 cm augsts. Ziedi citrondzelteni, saliktā vārpā.
Ekoloģija. Aug saulainā un siltā vietā. Lai augs uzziedētu, tad ziemas mēnešos ir vajadzīga vēsa, ap, 10-12◦C temperatūra un gaiša telpa. Laista mēreni un vienmērīgi. Izcili jūtas sausā gaisā. Pieļaujama iekaltēšana, bet ne pārliešana. Stāda pasmagā, nedaudz skābā līdz neitrālā, trūdvielām nabadzīgā, labi drenētā substrātā. Mēslo reizi mēnesī ar sukulentiem paredzētiem mēslojumiem, kuros samazinātā devā ir kalcijs un slāpeklis. Katru gadu nepārstāda. Pavairo ar sēklām.
Nozīme. Liels, skaists, lapu un ziedu kokaugs saulainām un sausa gaisa telpām. Var stādīt kopā ar citiem sukulentiem. Vasarā var nest ārā. Labprāt aug atsevišķā podā.