Izplatība. Aloe variegata savvaļā sastopama D Āfrikā, savannās smilšainās un akmeņainās augsnēs, saulainās vietās.
Morfoloģija. Mūžzaļš, daudzgadīgs neliels lapu sukulents, kas telpās neizaug garāks par 10-15 cm. Daudzie dzinumi veido kuplu 20-25 cm diametrā krūmu. Spēcīga sakne. Lapas gaiši zaļas, ļoti biezas, cietas, stingri augšupstāvošas, sulīgas, līdz 6-10 cm garas un trīsstūrveida pie pamatnes, gludas, ar bālganām šķērssvītrām virspusē un apakšpusē. Balto lapu malās nav dzeloņi. Zieds attīstās galotnes sānos. Ziedi oranždzelteni.
Ekoloģija. Aug saulainā un siltā vietā. Lai augs uzziedētu, tad ziemas mēnešos ir vajadzīga vēsa, ap, 10-12◦C temperatūra un gaiša telpa. Laista mēreni un vienmērīgi. Izcili jūtas sausā gaisā. Pieļaujama iekaltēšana, bet ne pārliešana. Stāda pasmagā, nedaudz skābā līdz neitrālā, trūdvielām nabadzīgā, labi drenētā substrātā. Mēslo reizi mēnesī ar sukulentiem paredzētiem mēslojumiem, kuros samazinātā devā ir kalcijs un slāpeklis. Katru gadu nepārstāda. Pavairo ar atdalītiem dzinumiem, kuri veidojas pie sakņu kakla.
Nozīme. Skaists, lapu augs saulainām un sausa gaisa telpām. Var stādīt kopā ar citiem sukulentiem. Vasarā var nest ārā. Labprāt aug atsevišķā, lēzenā podā, kurā var plaši izvietot daudzos dzinumus.