Izplatība. Bougainvillea glabra var. sanderiana savvaļā sastopama mitros tropu un subtropu mežos Dienvidamerikā, Brazīlijā, Venecuēlā un tropiskajā Āzijā saulainās, atklātās klinšu nogāzēs karbonātu augsnēs.
Morfoloģija. Mūžzaļš, daudzgadīgs krūms ar vijīgiem vairākus metrus gariem zariem, kuri klāti ērkšķiem. Lapas spīdīgas, virspusē tumši zaļas, apakšpusē gaiši zaļas, novietotas pamīšus, iegareni eliptiskas, ar spicu galu, 6-8 cm garas, 3-4 cm platas. Lapas plātnes malas nedaudz viļņainas. Zied no pavasara līdz rudenim. Ziedi skrajās skarās, zaru galos, pa vienam vai vairākiem kopā, sīki, 0,3-0,5 cm diametrā. Ziedu apņem spilgti violetas, trīs trīsstūrveida seglapas jeb braktejas. Spēcīga bārkšveida sakne.
Ekoloģija. Aug gaišās, saulainās, siltās un labi vēdināmās telpās. Lai bagātīgi katru gadu ziedētu, nepieciešams no novembra līdz janvārim miera periods ar 12-14◦C temperatūru un ļoti minimālu laistīšanu. Laista vienmērīgi un mēreni. Nedrīkst pārlaistīt. Mēslo katru nedēļu ar ziedošiem augiem paredzētiem mēslojumiem. Audzē vidēji smagā, labi drenētā, trūdvielām bagātā, neitrālas reakcijas substrātā. Katru gadu nepārstāda. Pēc noziedēšanas augu apgriež. Pavairo ar lapainiem galotņu un stumbra spraudeņiem, kuru sakņošanai ir vajadzīga 25-30◦C temperatūra. Spraudeņus pēc apsakņošanās, pārstāda tikai pēc gada.
Nozīme. Krāšņi ziedošs, vijīgu zaru telpaugs lielām telpām. Vairākmetrīgajiem augiem vajadzīgs balsts. Vasarā var nest ārā. Audzē bonsai. Stāda augu kompozīcijās. Vislabāk aug atsevišķā podā, arī iekarināmā traukā.