Izplatība. Euphorbia grandicornis savvaļā sastopams Āfrikā, Kenijā sausās, rupjgraudainās augsnēs - kalnos, ielejās un līdzenumos.
Morfoloģija. Mūžzaļš, daudzgadīgs sukulents, kurš telpās izaug vairāk nekā metru augsts. Augam ādainie, cietie, zaļie dzinumi nedaudz sagriezti pa spirāli, tie ir trīsšķautņaini. Dzinuma šķautnes klātas īsiem, bet ļoti spēcīgiem, brūnpelēkiem ērkšķiem. Vienam augam ir dažāda garuma dzinumi. Zied sīkiem, dzelteniem ziediem pavasarī, vasarā.
Ekoloģija. Visu gadu gaišā, saulainā un siltā vietā. Mēreni jālaista. No pavasara līdz rudenim mēslo ar sukulentiem paredzētiem mēslojumiem. Stāda un audzē nedaudz skābā, pasmagā, trūdvielām nabadzīgā, ar nelielu māla piedevu substrātā, kuram laba ūdens un gaisa caurlaidība. Pārstāda reti. Pavairo ar galotņu spraudeņiem, kuriem ļauj pāris dienu apžūt, jo neapturēta bagātīgi tekošā baltā šūnsula neļauj augam veidot saknes.
Nozīme. Dekoratīvs stumbra sukulents, kas labi aug sausu gaisu telpās. Stāda kopā ar citiem sukulentiem balkonkastēs un augu kompozīcijās. Jāuzmanās no baltās, pienveidīgās šūnsulas, kura ir indīga.