Bengālijas fikuss

Izplatība. Ficus benghalensis savvaļā sastopams tropu lietus mežos Indijā.

Morfoloģija. Mūžzaļš, daudzgadīgs koks, kurš telpās var izaugt 3-5 un vairāk metru augstumā. Telpās maz veido gaisa saknes. Stumbra miza pelēkzaļa. Lielās, gandrīz apaļās, pelēkzaļās lapas ar izteiktām dzīslām. Zied katru gadu, pēc noziedēšanas attīstās koši sarkanbrūni,  ķiršveidīgi augļi, kas uz auga saglabājas mēnešiem ilgi. Zied pavasarī, vasarā. Ļoti spēcīga sakne, kuru vēl papildina izveidojušās un iesakņojušās nedaudzas gaisa saknes.

Ekoloģija. Aug gaišās, saulainās un siltās telpās. Pacieš sausu gaisu, bet, ja tas pārlieku sauss, tad jāmiglo auga lapas ar mīkstu un siltu ūdeni. Labi padodas apgriešanai. Laista bagātīgi, bet nedrīkst pārliet. Stāda pasmagā, trūdvielām bagātā, viegli skābā līdz neitrālā substrātā ar labu drenāžu. Katru gadu nepārstāda. Ziemas mēnešos augu var novietot 14-16◦C temperatūrā, lai kompensētu gaismas trūkumu. Mēslo katru nedēļu ar kompleksajiem mēslojumiem, var izmantot arī ar organiskos. Pavairo ar lapainiem galotņu un stumbra spraudeņiem, kurus sakņo siltumā, gaismā un zem seguma.

Nozīme. Dekoratīvu lapu, zaru un augļu augi lielām telpām. Audzē atsevišķos podos. Mazus augus var stādīt kopējās augu kompozīcijās. Vasarā var nest ārā.