Hutona gastērija

Izplatība. Gasteria huttoniae sastopama savvaļā D Āfrikā savannās, pustuksnešos sausās, smilšainās, akmeņainās augsnēs.

Morfoloģija. Mūžzaļš, daudzgadīgs, viendzinumu sukulents ar biezām, cietām, uz augšu vērstām, simetriskā rozetē sakārtotām lapām līdz 20 cm garumā un 6-8 cm platumā pie pamatnes. Lapas gaiši zaļas, 3-kantainas, gludas, ar gaiši iemalotām malām, spicu brūnganu galu. Lapās dzeltenbāli plankumi. Bagātīga sakņu sistēma ar resnām, gaišām un īsām saknēm. Reti vai nemaz neveido jaunos dzinumus. Ziedkāts 1m garumā. Saliktajā ziedkopā pelēkrozā „kuņģa izskata” ziedi. Zied pavasarī.

Ekoloģija. Aug gaišā un ļoti nedaudz ēnainā vietā, kas pasargāta no tiešajiem saules stariem. Visu gadu labi jūtas istabas temperatūrā. Ziemas mēnešos gaisa temperatūru var samazināt līdz 10◦C, ja to dara, tad veidojas ziedi. Ja miera periods izpaliek, augi nezied. Audzē viegli skābā līdz neitrālā, pasmagā, trūdvielām nabadzīgā, labi drenētā substrātā. Laista vienmērīgi un mēreni. Liekā mitrumā, ātri nopūst saknes. Pārstāda pēc miera perioda, jo, šajā laikā, augu nelaistot nokalst visas vai gandrīz visas saknes. Mēslo reizi mēnesī ar sukulentiem paredzētiem mēslojumiem, kuros samazināta kalcija un slāpekļa deva. Pavairo ar atdalītiem dzinumiem, kuri jau ir ar saknēm, un ar lapu spraudeņiem.

Nozīme. Ļoti pieticīgs, savdabīgu lapu un ziedu augs siltām, gaišām un viegli ēnainām telpām. Var stādīt balkonkastēs, kopā ar citiem sukulentiem un atsevišķos dažāda lieluma podos-traukos.