Izcelsme. Šķirni ap 1914. gadu izveidojis Dž. Van Heiningens Vinalhavenas salā, Konektikutā, ASV, no Ziemeļamerikā augošas kadiķa sugas.
Morfoloģija. Klājenisks, ļoti zems krūms. Dzinumi ložņājoši, blīvi zaroti, to gali paceļas tikai 10-20 cm virs augsnes. Vainaga diametrs sasniedz 1,5 m. Stumbru miza pelēkbrūna, zvīņaina. Skujas pārsvarā zvīņveida, ļoti sīkas, zilganā vai zilganzaļā krāsā. Uz jauniem dzinumiem arī īlenveida juvenīlās skujas. Divmāju augs. Čiekurogas mazas, apaļas, tumši zilas, nogatavojas 18 mēnešu laikā pēc apputeksnēšanās, kultivētiem augiem tās veidojas reti.
Ekoloģija. Mazprasīgs augs, labi aug dažādās augsnēs, vislabāk – smilšainās. Nepanes stāvošu ūdeni. Pirmajā gadā, kamēr nostiprinās sakņu sistēma, jānodrošina pietiekams mitrums, augsni vēlams mulčēt. Saulmīlis. Aug lēni. Ziemcietīgs, lieliski pārziemo zem sniega segas.
Nozīme. Universāls augsnes sedzējaugs, piemērots stādīšanai nogāzēs, akmeņdārzos. Šīs šķirnes kadiķu grupa var pilnībā noklāt samērā lielu platību, veidojot glītu paklāju. Iespējams audzēt konteineros.