Melnējošā gastērija

Izplatība. Gasteria nigricans sastopama savvaļā D Āfrikā savannās, pustuksnešos sausās, smilšainās, akmeņainās augsnēs.

Morfoloģija. Mūžzaļš, daudzgadīgs, sukulents ar biezām, divās, pretējās, simetriskās rindās, spirālveida sakārtotām lapām līdz 20 cm garumā. Lapas gaiši zaļas, apaļas, biezi klātas ar sīkiem, baltiem punktiem, kuri mēdz saplūst. Lapas iemalotas brūnsarkanas. Lapu gali apaļi, ar nelielu spici, krāsojas brūni. Bagātīga sakņu sistēma ar resnām, gaišām un īsām saknēm. Zied pavasarī ar vārpā saliktiem rozā „kuņģa izskata” ziediem. Bagātīgi veidi dzinumus.

Ekoloģija. Aug gaišā un ļoti nedaudz ēnainā vietā, kas pasargāta no tiešajiem saules stariem. Visu gadu labi jūtas istabas temperatūrā. Ziemas mēnešos gaisa temperatūru var samazināt līdz 10◦C, ja to dara, tad veidojas ziedi. Ja miera periods izpaliek, augi nezied. Audzē viegli skābā līdz neitrālā, pasmagā, trūdvielām nabadzīgā, labi drenētā substrātā. Laista vienmērīgi un mēreni. Liekā mitrumā, ātri nopūst saknes. Pārstāda pēc miera perioda, jo šajā laikā augu nelaistot nokalst visas vai gandrīz visas saknes. Mēslo reizi mēnesī ar sukulentiem paredzētiem mēslojumiem, kuros samazināta kalcija un slāpekļa deva. Pavairo ar atdalītiem dzinumiem, kuri jau ir ar saknēm.

Nozīme. Ļoti pieticīgs, savdabīgu lapu un ziedu augs siltām, gaišām un viegli ēnainām telpām. Var stādīt balkonkastēs, kopā ar citiem sukulentiem un atsevišķos dažāda lieluma podos-traukos.