Izplatība. Hibiscus syriacus savvaļā sastopams DA Āzijā un D Eiropā subtropu joslā saulainās un mitrās vietās.
Morfoloģija. Mūžzaļš, daudzgadīgs krūms, kas telpās izaug ap 2 metru augstumā. Samērā maz zarots, ar tumši zaļām, vidēja lieluma, zobainu malu lapām uz īsa kāta. Ziedi attīstās uz jaunajiem dzinumiem. Zied vasarā, rudenī ar gaiši ziliem, piltuvveida, klajiem ziediem, kuru vidus iekrāsots aveņkrāsā. Ziedi zied vienu dienu. Spēcīga bārkšsakne.
Ekoloģija. Aug saulainā, gaišā telpā istabas temperatūrā, bet ziemas mēnešos augam vajadzīga vēsa, ap 8-10◦C temperatūra, lai ieriestos ziedi nākamajam gadam, un augs atpūstos. Ziemas mēnešos augs var daļēji vai pavisam nomest lapas. Labi padodas apgriešanai. Laista mēreni un vienmērīgi. Nedrīkst pārlaistīt. Stāda trūdvielām bagātā, pasmagā, nedaudz skābā, labi drenētā augsnē. Necieš sastāvējušos gaisu. Pavairo ar lapainiem galotnes un stumbra spraudeņiem rudenī.
Nozīme. Skaists ziedaugs ne pārāk siltām, bet plašām telpām. Vasarā var likt ārā. Labi aug atsevišķā podā.