Skropstainais plektrants

Izplatība. Plectranthus ciliatus savvaļā sastopams Āfrikā, Austrālijā viegli noēnotās, mitrās vietās – mežos, krūmājos, kalnu nogāzēs.

Morfoloģija. Mūžzaļš, daudzgadīgs kupls, zarains lakstaugs ar sākumā stāviem, vēlāk, kļūstot vecākiem un garākiem dzinumiem, tie noliecas. Tumši, violetsarkanie stumbri šķautņaini, kurus biezi klāj pa pāriem izvietotas vienkāršas lapas, kurām apakšpuse ir tumši violetsarkanā krāsā, bet virspuse gaiši zaļa ar izteiktām brūnsarkanām dzīslām. Lapu virspuse nedaudz krokota. Zied rudens pusē ar gaiši zili baltiem, vārpā sakārtotiem ziediem.

Ekoloģija. Aug saulainā, gaišā un siltā telpā, vasarā ideāls augs balkonkastēs un citur dārzā. Stāda vieglā, trūdvielām bagātā augsnē. Nedrīkst pārlaistīt, tad birst lapas. Jāmēslo katru nedēļu ar mēslojumiem, kuros samazināta slāpekļa deva. Pārstāda katru gadu agri pavasarī, pēc pārstādīšanas. Pavairo ar cera dalīšanu un sakņojot lapainos galotņu un stumbra spraudeņus. Lai saglabātu ilgāk lapu skaistumu, necilos ziedus izkniebj pumpura stadijā.

Nozīme. Mazprasīgi un viegli audzējami, skaistu lapu un nokarenu dzinumu telpaugi gan atsevišķos podos, gan balkonkastēs kopā ar citiem augiem, gan ārā dārzā.