Izplatība. Sansevieria grandis savvaļā sastopama Austrumāfrikā, Somālijā savannās sausās, smilšainās, akmeņainās vietās.
Morfoloģija. Mūžzaļš, daudzgadīgs lakstaugs – sukulents, 40-50 cm augsts ar resniem, gaļīgiem, bet trausliem sakneņiem, no kuriem attīstās lielas, biezas, ādainas, tumši zaļas, ovālas lapas, kuras klātas baltiem plankumiem. Lapu malas iekrāsojas sarkanbrūnas. Lapu gals spics. Zied ziemā ar stingru, vertikāli stāvošu vārpu, kura uzzied ar baltiem, nelieliem, smaržīgiem ziediņiem. Spēcīga sakne, kura augot var pārplēst māla podu.
Ekoloģija. Aug gaišā un saulainā vietā. Visu gadu labi jūtas istabas temperatūrā un sausā gaisā. Ārkārtīgi jūtīga sakņu sistēma pret pārliešanu. Labāk apliet mazāk. Audzē pasmagā, trūdvielām nabadzīgā, neitrālā augsnē ar labu caurlaidību. Pārstāda tikai tad, kad auga saknes kāpj pāri poda malām. Mēslo katru mēnesi ar sukulentiem paredzētiem mēslojumiem. Pavairo ar sakneņu daļām, pie kuras atrodas lapas, un ar lapu spraudeņiem, uz kuru apsakņošanos un jaunstādu jāgaida daudzi mēneši.
Nozīme. Skaistu lapu un ziedu sukulents telpās. Labi aug atsevišķā podā, kā arī lielizmēra kompozīcijās kopā ar citiem sukulentiem. Ziemasdārzā var audzēt zem lieliem sukulentiem, kā biezus lapu cerus veidojošu augu.