Jūras urgineja

Urginea maritima

Nosaukums (latīniski)
Urginea maritima 
Nosaukums (latviski)
Jūras urgineja 
Tautas nosaukums
Īstais jūras sīpols 

Nodalījums
angiospermae (segsēkļi) 
Dzimta
Hyacinthaceae (hiacinšu dzimta) 
Ģints
Urginea (urgineja) 
Suga
maritima 
Šķirne
 

Botāniskais dārzs 
Nacionālais botāniskais dārzs (LV) 
Ziedu krāsa 
balta 
Lapu krāsa 
zaļa 
Augšanas forma 
lakstaugs 
Biotops 
kalns, pļava 
Dabas zonas 
pustuksneši un tuksneši, savannas un skrajmeži, stepe 
Indīgums 
ir indīgs 
Izplatība 
Eiropa 
Auga pielietojums 
ārstniecības augs, dekoratīvs augs 

Papildinformācija

Apraksts 

Izplatība. Urginea maritima savvaļā sastopama Kanāriju salās un Vidusjūras apgabalos kalnos, klinšu nogāzēs, akmeņainās pļavās un piekrastēs.

Morfoloģija. Mūžzaļš, daudzgadīgs sīpolaugs ar gaiši zaļām, diezgan taisni stāvošām, garām lapām. Ap 1 metru garais zieds attīstās un uzzied vasarā, bezlapu stāvoklī. Lapas veidojas pēc noziedēšanas. Daudzie sīkie, nedaudz rozā iekrāsotie baltie ziediņi sakārtoti vārpā. Sīpola diametrs 10 - 15 cm. Sīpola lielākā daļa atrodas virs zemes.

Ekoloģija. Aug saulainā un gaišā vietā, istabas temperatūrā, bet var augt arī vēsākā vai karstākā temperatūrā. Labi jūtas sausā gaisā. Nav katru gadu jāpārstāda. Labi aug dažādos substrātos, kuriem ir laba drenāža. Sīpolu pārstādot, to nedrīkst apbērt ar zemi. Laista mēreni, nepārlaistot. Pavairo ar vairsīpoliem, kuri attīstās pie vecākauga.

Nozīme. Īpatnēja izskata sīpolaugs ar ziedu, kurš vismaz desmit kārtīgi pārsniedz sīpola augstumu. Telpās audzē samērā reti, to indīguma dēļ.