Izplatība. Savvaļā aug Eirāzijā no Pireneju pussalas līdz Mongolijai, pārsvarā kalnos līdz 3000 m augstumam. Kultūrā kopš 1580. gada.
Morfoloģija. Morfoloģiski daudzveidīga suga. Biežāk sastopami ir ap 0,6 m augsti krūmi ar gariem, gulošiem līdz paciliem zariem. Retāk - nelieli, līdz 4 m augsti koki. Miza sarkanbrūna, zvīņaina. Skujas līdz 10 gadu vecumam adatveida, atstāvošas, taisnas, līdz 4 mm garas, zilganzaļas, ar izteiktu gaišu atvārsnīšu joslu virspusē; vēlāk skujas zvīņveida, blīvas, pretējas, 1-3 mm garas, strupas, tumši zaļas. Tām raksturīga spēcīga, asa smarža. Divmāju augs. Apputeksnējas maijā. Čiekurogas ar izteiktu kātiņu, 5-7 mm platas, apaļas vai olveida, brūnganas, ar zilganu apsarmi, nogatavojas 18 mēnešu laikā. Visas auga daļas ir indīgas.
Ekoloģija. Mazprasīgs, sausumizturīgs, ziemcietīgs augs, izturīgs pret gaisa piesārņojumu. Saulmīlis, taču pacieš nelielu noēnojumu. Ātraudzīgs; ložņājošajiem zariem iesakņojoties, veido blīvas audzes. Ilgmūžīgs, var saniegt 500 gadu vecumu.
Nozīme. Tiek plaši izmantots dekoratīvajā dārzkopībā, izveidotas daudzas šķirnes.