Kazaku kadiķis

Juniperus sabina

Nosaukums (latīniski)
Juniperus sabina 
Nosaukums (latviski)
Kazaku kadiķis 
Tautas nosaukums
 

Nodalījums
gymnospermae (kailsēkļi) 
Dzimta
Cupressaceae (ciprešu dzimta) 
Ģints
Juniperus (kadiķis) 
Suga
sabina 
Šķirne
 

Botāniskais dārzs 
Nacionālais botāniskais dārzs (LV), Tallinas botāniskais dārzs 
Lapu krāsa 
zaļa, zilgana 
Augšanas forma 
koks, krūms 
Biotops 
kalns, mežs 
Dabas zonas 
augstumjoslojuma (kalnu) apgabali, jauktie meži, mūžzaļo cietlapju meži un krūmāji, platlapju meži 
Indīgums 
ir indīgs 
Izplatība 
Āzija, Eiropa 
Auga pielietojums 
dekoratīvs augs 

Papildinformācija

Apraksts 

Izplatība. Savvaļā aug Eirāzijā no Pireneju pussalas līdz Mongolijai, pārsvarā kalnos līdz 3000 m augstumam. Kultūrā kopš 1580. gada.

Morfoloģija. Morfoloģiski daudzveidīga suga. Biežāk sastopami ir ap 0,6 m augsti krūmi ar gariem, gulošiem līdz paciliem zariem. Retāk -  nelieli, līdz 4 m augsti koki. Miza sarkanbrūna, zvīņaina. Skujas līdz 10 gadu vecumam adatveida, atstāvošas, taisnas, līdz 4 mm garas, zilganzaļas, ar izteiktu gaišu atvārsnīšu joslu virspusē;  vēlāk skujas zvīņveida, blīvas, pretējas, 1-3 mm garas, strupas, tumši zaļas. Tām raksturīga spēcīga, asa smarža. Divmāju augs. Apputeksnējas maijā. Čiekurogas ar izteiktu kātiņu, 5-7 mm platas, apaļas vai olveida, brūnganas, ar zilganu apsarmi, nogatavojas 18 mēnešu laikā. Visas auga daļas ir indīgas.

Ekoloģija.  Mazprasīgs, sausumizturīgs, ziemcietīgs augs, izturīgs pret gaisa piesārņojumu. Saulmīlis, taču pacieš nelielu noēnojumu. Ātraudzīgs; ložņājošajiem zariem iesakņojoties, veido blīvas audzes. Ilgmūžīgs, var saniegt 500 gadu vecumu.

Nozīme. Tiek plaši izmantots dekoratīvajā dārzkopībā, izveidotas daudzas šķirnes.